Sveču diena, kas tiek dēvēta arī par vienu no Māras dienām – Ziemas Māra (Pavasara Māra – 25. marts, Vasaras – 2. jūlijs, Lielā Māra – 15. augusts, Mazā Māra – 8. septembris) ir 2. februārī un tā ir devusi arī otru nosaukumu – Sveču mēnesis – februārim. Tautā šo dienu mēdz dēvēt arī citādāk – Svecaine, Grabenīca, Vēja diena, Govju diena. Lai vai kā, Sveču diena iezīmē ziemas vidu un līdzīgi kā daudzos citos svētkos, latviešiem ir dziesmas un ieražas, kas skandējamas Sveču dienā.
Laika gaitā ieradumi un tradīcijas mēdz mainīties un veidojas jaunas. Tā, iespējams, varēsim sacīt pēc vairākiem gadiem, ka Sveču dienā aizsākās jauna ieraža Dobelē – vakar Amatu mājā tika atvērta un būs skatāma līdz februāra beigām SIA “Baltic Candles Ltd” ražotnes sveču izstāde.  Šķiet daudziem  ir atpazīstams ražotnes nosaukums, jo jau ilgus gadus Dobeles vārds ir saistāms arī ar svecēm, kas tapušas mūsu pilsētā. 

   Šobrīd līdzās Bēnes dzelzceļa stacijai esošajā necilajā koka divstāvu mājā, ko pirms vairāk nekā pusgadsimta diendienā pieskandināja gandrīz pārdesmit bērnu balsis, valda rimts miers.
Aizvadītajā sestdienā to iztraucēja daudzie ciemiņi, kuri vēra Antona Stroda dzīvokļa durvis, lai suminātu viņu jubilejā. Gaviļnieks, sveicējus sagaidot, bija uzvilcis svinībām taupīto dzelzceļnieku formas tērpu un “izrotājis” to ar kādreiz saņemtajiem apbalvojumiem, par ko teica:
   - Tāds nu es esmu. Uzvilku formu, lai jūs redzētu, kāds es biju, kad gāju pensijā. Toreiz nevienam neko par  brīvu nedeva, visu vajadzēja nopelnīt, tie apbalvojumi man – par labu darbu. Vienam otram, kad gāja pensijā, neviena “bļendaka” nebija. Varu palielīties, ka man ir arī Augstākās Padomes Goda raksts par teicamu darbu.

 
  
   Otro gadu 30 Tērvetes novada skolu jaunieši iesaistās nodarbību ciklā „Mežs rudenī, ziemā, pavasarī”, kas tiem dod iespēju ne tikai paplašināt redzesloku, bet arī vienam otru labāk iepazīt.
     25. janvārī A. Brigaderes, Tērvetes, Bukaišu pamatskolas un Augstkalnes vidusskolas 5.-9.kl. audzēkņiem Tērvetes dabas parka vides izglītības speciālistes I.Jagučanska un S. Geislere piedāvāja AS „Latvijas valsts meži” vides izziņas programmas „Izzini mežu!” ietvaros doties mācību ekskursijā uz Meža un koksnes produktu pētniecības un attīstības institūtu (MeKA) Jelgavā.

   Tā ir noticis ar Auces Latviešu biedrības krīzes centra “Namiņš” humānās zupas virtuvi.
Centra dibinātāja un vadītāja Ligija Bluka saka:
   - Cerējām, ka situācija pāris gados stabilizēsies, taču nu jāteic – ne gala ne malas neredzam darāmajam, lai sniegtu atbalstu bērniem.
   Pavisam cits kontingents
Nu jau tie ir citi bērni, kuri uz “Namiņu” nāk pusdienot. Protams, pirmo gadu aprūpējamie jau ir izauguši. Bet atšķirība šobrīd no kādreizējās ikdienas ir cita: toreiz pusdienot nāca bērni no ģimenēm, par kurām varējām teikt, ka viņi ir no nelabvēlīgām, jo vecāki “izlaidušies”, bet tagad mūsu pusdienotājiem vecāki vai nu ir zaudējuši darbu ne sava slinkuma vai nedisciplinētības dēļ, vai nu viņiem ir darbs, bet nespēj nopelnīt tik daudz, lai spētu savas atvases nodrošināt ar pārtiku un apģērbu. Protams, palīdzība ir vajadzīga kuplajām saimēm: mums ir astoņas ģimenes, kurās ir no pieciem līdz deviņiem bērniem.

    Tā  cits citam savu pārsteigumu vēl pirms izstādes oficiālās atklāšanas pauda tie rīdzinieki, kuri Valsts Dabas muzejā trešdien bija ieradušies stundu agrāk.
To atklājot, muzeja direktore Skaidrīte Ruskule teica:
   - Sacīšu, ko domāju: esat sveicināti vienā no muzeja skaistākajām izstādēm, kas notiek katru gadu! Man ir neviltots prieks, ka šo izstādi varam saukt par tradicionālu: Valsts Augļkopības institūts ar savu veikumu rīdziniekus un citus apmeklētājus iepriecina jau ilgus gadus. Un katrreiz mēs nebeidzam priecāties par skaistumu, smaržām un garšām, jo ir iespēja baudīt ar acīm, izgaršot, novērtēt, izvēlēties, iespējams, audzēšanai savā dārzā, ko sirds kāro. Tāpēc saku: - paldies dobelniekiem par šo brīnišķīgo iespēju, kas mums visiem atkal ir dota!

   Masu informācijas līdzekļos, sākoties sniegotajam periodam, vairākkārt izskanējuši aicinājumi cilvēkiem nākt palīgā meža dzīvniekiem, jo netradicionālie laika apstākļi arī viņiem sagādājuši raizes – grūtības barības atrašanā un savas dzīvības saglabāšanā.
   - Kāda šobrīd ir situācija meža dzīvniekiem ar izdzīvošanu? - “Zemgale” jautāja Valsts meža dienesta Zemgales virsmežniecības Dobeles mežniecības mežzinim Guntim Šēferam.
   - Tie, kuri šo mūsu sarunu lasīs, varbūt teiks: tie te gudri runā, kaut gan neko nezina. Daļēji tam varētu piekrist. Bet arī tie citi, kuri bieži staigā pa mežu, domā, ka viņi visu zina. Ja tā, tad arī viņiem vajadzētu adekvāti rīkoties – atbilstoši Valsts meža dienesta rīkojumam par medību pārtraukšanu ar dzinējiem. 

   Šis būs stāsts par mopsi, kuru arī varētu dēvēt par lordu suņu pasaulē, jo viņš var būt lepns par savu izcelsmi, ko apstiprina ciltsraksti.Pie sunim neparastā vārda – angļu dzejnieka Džordža uzvārda Bairons – elegantais mopsis ticis savas saimnieces Viktorijas Švankas negulētās nakts rezultātā.
   - Vajadzēja izvēlēties tādu, kurā būtu burti b un a. No sākuma iešāvās prātā Bīrons, taču nezin kāpēc nešķita piemērots un labskanīgs. Kad domas apstājās pie Bairona, itkā jautāju sev – kāpēc gan ne?
   Skaists vārds taču! - viņa saka.

   Pensionētais skolotājs dobelnieks MEIKULS LUROPS ir slēpošanas entuziasts un teic, ka šajā ziemā, kad ir tik bagātīga sniega sega, noteikti jāizmanto visas iespējas, lai kāptu uz slēpēm un arī jāpieliek visas organizatora spējas, lai sarīkotu pasākumus slēpošanas cienītājiem. Daži viņa rīkotie sarīkojumi jau ir aiz muguras, bet skolotājs jau kaļ plānus nākamajiem un, rakstot „Zemgalei”, atgādina par slēpošanu. 

  

   Pēdējo dienu negācijas ir satraukušas daudzu cilvēku prātu un radījušas trauksmes izjūtu sirdī. Te puisis no Dobeles izskandina pilsētas vārdu pa visu Latviju, te bruņots uzbrukums Jēkabpilī un bojā aiziet policists, te mūžībā aiziet jauns un talantīgs mūziķis, Šādas ziņas dzirdot, plūdi Vācijā un Austrālijā, sprādziens Maskavā šķiet tāls un mūs neskarošs. Pēdējās dienās daudzu ļaužu sarunās dzirdams visu negāciju apkopojums. Tādēļ  “Zemgale” šonedēļ jautāja, kādas ir cilvēku pārdomas, par pēdējo dienu notikumiem. 
GAIDA Bukaišos:
    - Te, ciematiņā, tā dzīvojam – apspriežam jaunumus. Tiklīdz kādu sasniedz jaunas ziņas, sazvanāmies un pārspriežam aktualitāti. Tā arī pēdējo dienu notikumus – gan saistībā ar Dobeles zēnu, gan apšaudi Jēkabpilī, gan mūziķa Mārtiņa Freimaņa aiziešanu mūžībā, gan sprādzienu Maskavā. 

   Bērzupes speciālajā internātpamatskolā ir noslēgusies projekta “Bērzupes speciālās internātpamatskolas infrastruktūras uzlabošana – internāta rekonstrukcija” realizācija, kuras rezultātā skola ieguva papildu telpas mācībām, un ir cerība, ka, izbūvējot otro stāvu, būs arī dienesta viesnīcas istabiņas. Šonedēļ notika piebūves svinīgs atklāšanas pasākums, kurā piedalījās Dobeles novada pašvaldības priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns un izglītības pārvaldes darbinieki, Annenieku pagasta pārvaldes vadītājs Guntis Šmīdlers, projekta īstenošanā iesaistīto uzņēmumu pārstāvji un skolas draugi no Lielplatones un Rubas.